Apskats - Diskusiju klubs "Domu Expresis" 20. janvārī
Šajā ceturtdienā Avantis un Dienas rīkotās diskusijas temats bija „Latgaliešu spēks un noslēpumi!”
Šoreiz pie Māras Upmanes-Holšteines viesojās trīs atraktīvi latgalieši – Aija Eriņa žurnāliste, politoloģe un mūziķe vienā personā, kuru daži jau iepazinuši klausoties dzīvespriecīgo Eriņu ģiemeni TV šovā „Dziedošās ģimenes”, Aivars Līpenītis latgaliešu rokmūziķa „Sovvaļnīks” producents un menedžeris un Edīte Husare, kura ir „Latgolys Studentu centra”* Rīgas Biroja vadītāja. Vēlāk arī atklājās, ka visi trīs arī nākuši no viena pagasta.
Latgaļi – vienoti, viesmīlīgi un temperamentīgi
Lai ieskicētu aptuveno viedokli par latgaļiem, publikai noskatījās video, kurā cilvēki dalījās savās domās par to, kas tad ir latgaļu spēks un kas ir viņu noslēpums. Visbiežāk dzirdētā atbilde – latgaļi ir ģimeniski, viņiem sirdij tuva ir dziedāšana, piemīt spēcīga kopības izjūta ar ‘savējiem’ un, protams, ka spēcīgākā latgaļu iezīme ir dialekts, kādā viņi runā.
Video paustajiem viedokļiem par latgaļu raksturīgajām iezīmēm piekrita arī Aija. Viņa stāstīja, ka latgaļi mīl dziedāt un viņiem tik tiešām piemīt stipra kopības izjūta, ko pierāda arī cilvēki ne-latgaļi, kuri viesojušies pie viņiem. Arī Aivars uzsvēra, ka latgaļiem ir stipra kopības izjūta, jo piezvanot savējiem vienmēr visu var atrisināt ne tikai atrodoties Latgalē, bet arī Rīgā vai jebkurā citā pilsētā.
Tomēr, ko paši latgaļi uzskata par sev raksturīgu? Edīte stāsta, ka viņiem pieņemts vienmēr sagaidīt viesus ar klātu galdu, tādēļ nereti pati uztraucas – kā tad galds izskatīsies un vai būs viss kārtībā. Tagad daudzi jau pieraduši pie tā, ka galds pie viņas vienmēr būs bagātīgi klāts. Pēc Aijas domām latgaļiem ir savs īpašs temperaments, kas parādās dziesmās. Viņa arī uzsver, ka viņai neatņemama ikdienas daļa ir latgaļu valoda un tajā viņa runā, lai kurā vietā arī atrastos – Londonā, veikalā vai darbā. Edīte turpināja Aijas iesākto, sakot, ka draugi viņai paši lūdz runāt latgaliski, jo viņiem šķiet interesanti to kaut nedaudz iemācīties. Savukārt Aivars stāstīja, ka latgaļiem piemīt īpašība vienmēr atgriezties mājās, protams, tad, kad darbi Rīgā pabeigti.
Latgalietis ideālais latvietis?
Edīte uzskata, ka „latgalis ir latvietis ar pievienoto vērtību”. Arī Aivars uzskata, ka latgalis ir Latvijas sirds un par piemēru minēja tradicionālās latgaļu kāzas. Tās ir īpašas, jo tiek svinētas vairākas dienas, nevis kā lielākajā daļā Latvijas ierasts – baznīca, galds un tad gan visi pa mājām. Diskusijas dalībnieki minēja, arī, ka ļoti daudziem tuvāki vai tālāk radi nākuši no Latgales, tādēļ ne velti ir teiciens, ka kārtīgam latvietim radi nāk no Latgales!
Būt latgalim ir interesanti, jo, piemēram, ikdienā visi trīs diskusijas dalībnieki gan domā, gan izsakās, gan raksta te latviski, te latgaliski. Tas atkarīgs, no situācijas un tēmas, par ko ir runa. Grūtāk gan ir, kad jāskaidro ārzemniekiem, no kurienes tu esi. Savā pieredzē dalījās Aija, kura mācījusies Londonā – „jau tā vairums nezina, kur atrodas Latvija”, ja vēl jāskaidro, ka Latgale ir atšķirīgs reģions, tad nezinātājiem to ir grūti saprast. Viņasprāt, latviešiem vēl daudz jādara, lai par Latviju vispār pasaule zinātu. Aivars un Aija gan atzina, ka pamazām latgaļi pasaulē kļūst arvien atpzīstamāki.
Ja agrāk cilvēki kautrējas, ka nāk no Latgales, tad tagad pēc diskusijas dalībnieku domām, cilvēki ir atvērtāki un nevienam nav nācies tieši saskarties ar stereotipiem, kas attiektos uz viņu latgaļu identitāti. Tikpat ilgi, cik pastāvēs latviskums pastāvēs arī latgaliskums un otrādi. Latgaļi turēsies pie savām vērtībām un tradīcijām, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, kā, piemēram, globalizācija. Pašlaik modē ir izcelt savu identitāti un to, kas tu esi. Svarīgi ir iznest savas tradīcijas esot ārpus ierastās vides un tikmēr, kamēr latgaļiem būs atbildības izjūta pret vietu no kurienes nākuši, tikmēr arī latgaļu kultūra nepazudīs. Nobeigumā diskusijas dalībnieki un visi klātesošie kopā uzdziedāja latgaļu tautasdziesmu. Vārdus lasi zemāk.
„Latgolys Studentu centrs”* - jauniešu apvienība, kas gluži kā studējošo pašpārvalde augstskolās, apvieno studējošos, organizē dažādus pasākumus un kultūras projektus, vienvārdsakot – attīsta latgaļu kultūru. Šādi paši centri atrodas arī Rēzeknē un Daugavpilī. Lai gan, kā stāstīja Edīte, pamatā centrs orientējas uz latgaļu jauniešiem, ir arī daži interesenti, kuriem ļoti interesē Latgales kultūra.
Apleik kolnu ar leikumu 3x
Tautu dālu pavadej’.
Trād-rīd, trādi rallā, 2x
Trād-rīd, ral-lal-lā,
Tautu dālu pavadej’.
Lai naredz(i) sveši ļauds, 3x
lai nasoka cerejam.
Cerej mani šaidi taidi, 3x
cerej pūra stykuoneņš.
Ni pi vīna es naīšu, 3x
cikom sova sagaideiš’.
Cikom sova sagaideišu,
pateikama tautu dāl’.
Navar bite madu nesti 3x
nu ūzula lapeņom.
Navar muote maņ aizlīgti 3x
Tāva dāla pavadeit.
Škirūtīs`i mutis devu: 3x
ej paceli, atej vēļ!
Izlāc saule, būrīt saule, izlāc saule,3x
Es ar sovu runojūs.
Lai smejās, nasmejās, 3x
Maņ ar sovu juorunoj.
Jis sakolta carādams`i, 3x
es kai rūža nūzīdieju.
Apskatu sagatavoja Beāte Bočkāne
Vairāk foto apskati šeit!
Video apskats šeit!